Protekcionisms ir valsts ekonomiskā politika, kas vērsta uz nacionālās ekonomikas aizsargāšanu no ārvalstu konkurences. To realizē palielinot nacionālās ražošanas apjomu, eksportu un ierobežojot importu. Tā tiek īstenota ieviešot noteiktus starptautiskās tirdzniecības ierobežojumus – muitas tarifus; importa kvotas; ārpustarifa barjeras; subsīdijas; brīvprātīgus eksporta ierobežojumus u.c.
Par stingras protekcionisma politikas ievērošanu ārējā tirdzniecībā uzstājas tās valstis, kuru ekonomiskās politikas mērķis ir nacionālās ražošanas strauja izaugsme, iekšējā tirgus stabilizācija. Protekcionismu lieto, lai aizsargātu un nostiprinātu nozares, kas ražo stratēģiski nozīmīgas preces un materiālus, aizsargātu jaunas nozares industrializācijas sākumā, ekonomikas diversifikācijas (dažādošanas) atbalstīšana, lai saglabātu darba vietas savas valsts iedzīvotājiem, kā arī to izmanto kā reakciju pret citu valstu līdzīgu rīcību.
Svarīgs solis virzībā uz ārējās tirdzniecības liberalizāciju ir ekonomiskā integrācija, kas apvieno divu vai vairāku valstu tirgus, veidojot brīvās tirdzniecības zonas. Tai var būt dažādas formas, piemēram, līgums par ekonomisko sadarbību, brīvās tirdzniecības līgums, muitas savienība, koptirgus, ekonomiskā savienība, kā arī par atsevišķu integrācijas formu tiek uzskatītas brīvās ekonomiskās zonas.
…
