Literatūrā biežāk sastopamās riska definīcijas ir viendabīgas tādā nozīmē, ka tās risku skaidro tikai kā draudus, briesmas, neveiksmes, kas rada tikai zaudējumus, zudumus vai citādas nelaimes. Tādas definīcijas ir vienpusīgas, jo dauzi risku veidi vai faktori rada arī iespējas, ir pamats veiksmei, attīstībai. Šie - pozitīvie, iespēju riski uzņēmējam ir sevišķi interesanti un prasme tos vadīt ir īpaši svarīga.
Risks ir iespēja iestāties notikumam vai vairāku savstarpēju nejaušu notikumu kopumam ar pozitīvām vai negatīvām, izdevīgām vai neizdevīgām ekonomiskām sekām.
Risku, tos veidus, faktorus vai cēloņus klasificēt ir grūti to ciešās savstarpējās mijiedarbības un aizvietojamības dēļ. Risku klasifikācija ir atkarīga arī no „skata punkta", kas nosaka sabiedrības viedokli par kādu risku, un var ietekmēt no viena riska veida pāreju otrā. Dažādi autori izmanto ļoti atšķirīgu klasifikāciju. Zinātnieku un lietišķo speciālistu publikācijās var izdalīt apmēram 40 dažādu risku klasifikācijas kritēriju. Tomēr parasti, pētot riskus, tiek lietotas 7-15 klasifikācijas grupas. Vispilnīgāk skaidrot riska jēdzienu iespējams, apvienojot vairākas definīcijas:
• risks ir objektīvs briesmu, neveiksmju, zaudējumu un (vai) zudumu iespējamība, varbūtējs stāvoklis, kad faktiskais rezultāts nelabvēlīgi atšķirsies no iecerētā,
• pārdroša rīcība, ņemot vērā iespējamās briesmas un neveiksmes,
• risks ir bīstamu situāciju sakritība,
papildinot šo uzskaitījumu ar vēl vienu būtisku riska pazīmi:
4. radušos iespēju izmantošana pozitīva rezultāta (peļņas) gūšanai.
…
