Bieži vien gan atsevišķiem cilvēkiem, gan organizācijām un arī tai skaitā valsts amatpersonām liek aizdomāties šis jautājums: kas svarīgāks – mērķis vai līdzeklis? Un vai mērķis attaisno līdzekļus, kuri būs vai jau tika pielietoti, lai sasniegtu mērķi?
Makjavelli uzskatīja, ka valsti var glābt tikai diktators, kurš izmanto visus situācijai atbilstošos līdzekļus, tātad mērķis, pēc viņa domām, attaisno pielietotos līdzekļus. Valdnieks drīkst rīkoties nodevīgi, likt lietā viltu un vardarbību... Viņš uzskata par nepieciešamu šķirt politisko ētiku no kristīgās ētikas. Makjavelli aizstāv tādu politisko ētiku, kur viņa vārdiem „jebkurš līdzeklis, kas nostiprina un paplašina varu ir atzīstams par labu”. Makjavelli izveido savu ētikas atskaites sistēmu, kuras centrā ir vara. Viss kas to vairo ir labs, viss, kas to apdraud -slikts.
Nevar aizmirst, ka Makjavelli pārstāv Renesanses laiku un tad notika straujas parmaiņas gan kultūrā, gan politikā. Centrālā persona valstī bija vai nu valdnieks vai monarhs. …
