Cīņas māksla kā sporta veids un pašaizsardzības metode ar savām saknēm tiecas vēsturē senāk, kā jebkurš cits tuvcīņas veids. Tās pastāvēšana ir dokumentēta jau no 3400 g.p.m.ē. Tad cīņa bija pats populārākais brīvā laika pavadīšnas veids ēģiptiešiem.
Restleru figūru attēlojumu uz artefaktu zīmējumiem līdz pat šim laikam var ieraudzīt uz ēģiptes kapeņu Beni-Hasan sienām, un kā bareljefus uz Vizier Ptahhotpe kapeņu sienām Sakārā (Saqqara). Padziļinātos pētijumos ir secināts, ka uz šīm sienām zīmētos paņēmienus izmanto cīņās veidos līdz pat mūsdienām. Ši zīmējumi ir veidoti aptuveni 2300 g.pm.ē.
Cīņa tās pirmsākumos nebija skatītājiem domāta, kā tas tiek aprakstīts Olimpijā. Tā vairāk bija pamatota uz kustībām, kura imitē cīņas mākslu, tendēti uz izdzīvošanas mācības uzlabošanu. Cīņas starp civilizācijām, ciltīm un impērijām nebija retums, īpaši kara darbības laikā. Kaujniecisku sporta veidu pazīmes spēlēja lielu lomu seno laiko valdnieku un karavīru vidū. Tā lūk tā pati cīņa, kas attēlota uz Ēģiptes sienām sajaukumā ar karadarbības ainām, saka priekšā, ka cīņas bija svarīga karavīru treniņu sastāvdaļa no paša sākuma …
