Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 22.03.2006.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Motivācija kā klienta uzvedību ietekmējošs faktors', 1.
  • Konspekts 'Motivācija kā klienta uzvedību ietekmējošs faktors', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Motivācija

Motivācija ir viens no svarīgākajiem klienta uzvedību ietekmējošiem iekšējiem faktoriem.
Ar vārdu „motivācija” parasti apzīmē cilvēka iekšējos psihiskos spēkus, kuri mudina viņu darboties un virza viņa uzvedību uz savu vajadzību apmierināšanu. Motivācija ir virzošais spēks, kas rada apmierinājumu un mazina trauksmi.
Tieši vajadzības ir galvenais faktors, kādēļ klients vispār ir motivēts uz kādu konkrētu, viņam būtisku un nepieciešamu rīcību. Ar vajadzībām parasti saprot iekšēju nepieciešamību, prasību pēc kaut kā, ko var saņemt vai iegūt mijiedarbībā ar apkārtējo fizisko un sociālo vidi.
Vajadzības pēc savas būtības var iedalīt divās pamatgrupās – bioloģiskajās un psiholoģiskajās. Bioloģiskās vajadzības ir primārās, iedzimtās, un to apmierināšana ir nepieciešama klienta dzīvības un veselības saglabāšanai. Savukārt psiholoģiskās vajadzības, kuras dēvē arī par sekundārajām vai apgūtajām, ir radušās no socializācijas procesa.
Mūsdienu psiholoģijā motivācijas teoriju skaits ir vērtējams desmitos. Nozīmīgākās no tām ir Maslova vajadzību hierarhija, Hercberga divu faktoru teorija, Alderfera vajadzību teorija, Makklellanda vajadzību teorija, Vruma ekspektāciju teorija, Adamsa taisnīguma teorija. Viennozīmīgi pati populārākā ir Maslova koncepcija, neskatoties uz to, ka tā ir tikusi un joprojām tiek kritizēta par tās izteikti subjektīvo raksturu, nepietiekamajiem apstiprinājumiem zinātniskajos pētījumos. Maslova vajadzību hierarhija pieminēta praktiski visās menedžmenta un organizāciju psiholoģijas grāmatās.
Maslova teorija ir piecu pamatvajadzību klasifikācija piramīdas formā. Augstāka līmeņa vajadzības parādās tikai tad, kad ir apmierinātas zemāka līmeņa vajadzības. Fizioloģiskais līmenis ir pamatlīmenis, kura nodrošināšana ir būtiska cilvēka kā fiziska organisma izdzīvošanai. Drošība ir cilvēka dabiska tieksme izvairīties no ciešanām, briesmām. Mīlestība un piederība ir psiholoģiska vajadzība, cilvēka tiekšanās pēc sabiedrības, draudzīgām attiecībām. Pašcieņa rodas no prestiža, statusa, pašapliecināšanās. Savukārt pašīstenošanās ir personīgā apmierinājuma augstākā izpausme, sava radošā potenciāla realizācija.

Autora komentārsAtvērt
Atlants