20. gadsimts pasaules vēsturē ir bijis bagāts ar dižiem dramatiskiem notikumiem: divi pasaules kari, Eiropas dalīšana, varu maiņas. Viens no visspilgtākajiem darbiem šo vēstures notikumu atspoguļojumā ir angļu rakstnieka Dž. Orvela romāns „Dzīvnieku ferma”.
Manuprāt, „Dzīvnieku ferma’’ ir ļoti spilgts anti- utopijas piemērs : „Anti-utopija jeb distopija ir literārā žanra paveida- utopijas- spoguļattēls. Utopija tēlo pasauli un iekārtas, kurās viss ir ļoti ideāls, turpretī anti- utopija ir negatīvs pretmets - tēlo sabiedrību un cilvēku tajā negatīvi, nomācoši, atsedzot tēlotās sabiedrības negatīvās iezīmes, tās konsekventi novedot līdz galējībai, līdz ar to pasaules aina kļūst distopiska.” Es domāju, ka tieši mantkārība un varaskāre bija noteicošie faktori, kāpēc mainījās dzīvnieku dzīve. Varētu pat teikt, ka „Dzīvnieku fermas” iemītnieku mērķis bija utopija, bet cūku alkatības dēļ viņu dzīve pārvērsās anti- utopijā. Piemēram, to ļoti labi var novērot baušļu un lozungu attīstībā. Sniedziņa noformētie animālisma baušļi sludināja, ka visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet Napoleons pēc varas pārņemšanas sludināja : „Visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem”.
Lai atklātu konkrēto pasaules un iekārtas sistēmu, pasakā tiek izmantota personifikācija, ienāk simboli, alegorija , groteska.…
