Krišjānis Barons ir viens no ievērojamākajiem latviešu folkloras vācējiem un kārtotājiem. Mācījies Ventspils elementārskolā un Jelgavas ģimnāzijā. Studējis Tērbatas universitātē. Studiju gados iesaistījies jaunlatviešu kustībā, nenogurstoši aicināja vākt folkloru. Viņa pedagoģiskos uzskatus raksturoja demokrātiskums, cieņa pret bērna personību un ticība viņa spēkiem. Augstu vērtēdams humānismu cilvēku attiecībās, K. Barons atzina, ka bērnam jādod “nevainīga” brīvība, kas jāapvieno ar prātīgu uzraudzīšanu, uzmundrināšanu un paskubināšanu. Cilvēka vispusīga attīstība, garīgā un fiziskā darba vienotība, neatlaidība, precizitāte darbā, ticība sava darba gala rezultātam, veselības nozīmes izpratne cilvēka garīgajā attīstībā, cilvēku savstarpējā cieņa, vēlēšanās strādāt sabiedrības labā – tāds bija K. Barona ētisko un pedagoģisko uzskatu pamats.[1,170] Viņa ieguldījums latviešu folklorā ir nenovērtējams. No tautasdziesmām latvieši ir smēlušies daudzas pedagoģiskās idejas. Tautas pedagoģija mūsu bērniem māca saderības tikumus, darba tikumus, spēju priecāties par saviem panākumiem, patstāvības veidošanos ikdienas darbībās, rotaļās un mācībās.…
