Lielā franču revolūcija

1. REVOLŪCIJAS PRIEKŠVAKARS

Vēsturnieki joprojām nav atraduši neapstrīdamu atbildi uz to jautājumu, kāpēc 1789. gadā Francijā uzliesmoja revolūcija. Jādomā, ka striktas teorijas šajā ziņā nekad arī nebūs, tomēr vairākas versijas pelna zināmu ievērību. Revolucionāri nešaubīgi ticēja, ka dodas cīņā pret tirāniju. Par revolūcijas iemeslu kalpoja vairāku nozīmīgu faktoru kopums:
1) Pirmkārt, spēkā pieņēmās cīņa par privilēģijām, kas galvassāpes bija sagādājusi visiem XVIII gs. absolūtajiem monarhiem. Gan apgabali, gan dažādi sabiedrības grupējumi joprojām neparko negribēja atsacīties no tā devētajām brīvībām, t.i., no tiesībām risināt savas iekšējās lietas bez iejaukšanās no valsts puses. XVIII gs. gaitā karaļiem aizvien grūtāk bija noturēt aristokrātiju izolācijā un stingrā pakļautībā, vienlaikus kritās arī intendantūras efektivitāte. Astoņdesmitajos gados intendanti jau paši nereti piederēja pie augstmaņu kārtas un valsts intereses bija gatavi upurēt par labu tam, lai saglabātu savu privileģēto stāvokli. Luija XV valdīšanas laika sākumposmā kā privileģēti un neatkarīgi varas orgāni no jauna sevi pieteica parlamenti – likumdošanas reģistru tiesas. Gadsimtam ritot, parlamenti aizvien nepiekāpīgāk aizstāvēja savas ”konstitucionālās” tiesības. Kad pēc milzīgajiem Septiņgadu kara izdevumiem Luijs XVI gan aristokrātus, gan visus pārējos pavalstniekus lūkoja aplikt ar jauniem nodokļiem, parlamenti viņa projektu sekmīgi bloķēja, atsaukdamies uz aristokrātu tiesībām lielos valsts nodokļus nemaksāt. Luija XVI galvenais finansu ministrs Ans Robērs Žaks Tigro (1727-1781) mēģināja palielināt valdības maksātspēju, piedāvājot virkni reformu, tostarp samazināt izdevumus galma vajadzībām, atcelt zemnieku ” ceļu klaušas”, tā vietā iekasējot nelielu nodokli no zemes īpašniekiem. Sīvā cīņā par privilēģijām nepārprotami norādīja uz otru svarīgu revolūcijas cēloni – uz augošajām domstārpībām starp Francijas sabiedrības daudzajiem grupējumiem un slāņiem. Saspringta situācija valdīja arī pašā Romas katoļu baznīcā, tā dēvētajā karalistes pirmajā kārtā.

…