Zelts Au (Aurum) – mīksts metāls, sārti iedzeltenā krāsā ar tam raksturīgo mirdzumu;
Kūst 1064 °C, veidojot zaļi mirdzošu šķidrumu;
Viegli apstrādājams gan kaļot, gan lejot, gan velmējot – no 1 Trojas unces (0,065 g) zelta var izvilkt 2,5 km garu zelta stiepli vai izvelmēt foliju vairāk kā 0,5 m2 laukumā 0,0001 mm biezumā;
Kā cēlmetāls maz iesaistās reakcijās ar apkārtējo vidi – tas ir stabilākais no visiem metāliem (metālu aktivitātes rindā atrodas pa labi aiz H);
Kopš seniem laikiem zelts tiek saukts par “metālu karali” un skābju maisījumu, kurš to var izšķīdināt – par karaļūdeni (1:3 HNO3 un HCl).
Zelts sastopams dabā tīrā veidā, galvenokārt kā mezgliņi un dzīslas kvarcā vai sekundāru depozītu veidā smiltīs un grantī, kur tie nonāk zelta saturošo kvarca klinšu erozijas rezultātā.
Īpašības, leģējumi
Ļoti mīksts metāls ar vāju stiprību, tādēļ izstrādājumos parasti ir leģēts ar varu vai sudrabu;
Tīrā zelta saturu leģējumā nosaka raudze (prove), izteikta procentos, vai karāti – tūkstošdaļas (veselums sadalīts 24 daļās), piem., 24 karātu zelts – tīrs zelts
18 karātu zelts satur 18/24 zelta jeb 750 tūkstošdaļas zelta un 250 tūkstošdaļas leģējošā materiāla, tātad tas ir 75 raudzes zelts;
Viens no senākajiem leģējumiem “Elektrons” satur 80% Au un 20% sudraba Ag; bieži zeltu leģē ar varu.…
