Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 06.11.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Latvijas Kristīgā radio vēsture', 1.
  • Eseja 'Latvijas Kristīgā radio vēsture', 2.
  • Eseja 'Latvijas Kristīgā radio vēsture', 3.
  • Eseja 'Latvijas Kristīgā radio vēsture', 4.
  • Eseja 'Latvijas Kristīgā radio vēsture', 5.
  • Eseja 'Latvijas Kristīgā radio vēsture', 6.
  • Eseja 'Latvijas Kristīgā radio vēsture', 7.
  • Eseja 'Latvijas Kristīgā radio vēsture', 8.
Darba fragmentsAizvērt

Latvijas Kristīgais radio (LKR) savu darbību sāka 1993. gada decembrī. Tas raida ultraīsviļņu diapazonā (FM 101,8) un to var uztvert Rīgā un apmēram 70 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu. Kopš 1996. gada – arī Liepājā un Talsos. Savas pastāvēšanas septiņarpus gadu laikā Kristīgā radio programmas saturs ir mainījies un attīstījies gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.
Kristīgā radio prezidents ir Tālivaldis Tālbergs, programmas direktors – Māris Dravnieks. Viņi bija arī to cilvēku vidū, kuri dibināja un veidoja Latvijas Kristīgo radio. Viņi arī nosaka radio skanējumu un tā programmas saturu un ievirzi līdz šai dienai. Ideja dibināt kristīga satura radio dzima ‘’dziesmotās revolūcijas’’ laikā, kad draudzēm Latvijā tika dota lielāka brīvība publiski paust savu pārliecību un dota iespēja veidot arī masu medijus. Iedvesmoja tas, ka jau labu laiku dažāda veida kristīgās orientācijas raidītāji darbojas ASV, Francijā, Skandināvijas valstīs un citur. Sākotnējā koncepcija bija izveidot raidītāju ar diezgan modernu skanējumu, kurš būtu starpkonfesionāls savā saturā, vērsts gan uz latviešu, gan uz krievvalodīgo auditoriju. Tam būtu komercradiostacijas ‘’formāts’’, tas raidītu mūziku un pa laikam lasītu ziņas. Par savu moto radio nosprauda mērķi ‘’pasludināt Dieva vārdu Latvijai’’, tātad kristīgās vēsts īpatsvars tajā jau no paša sākuma bija paredzēts diezgan liels. Tādēļ LKR raidītu tikai t.s. ‘’kristīgo mūziku’’ – kristīga satura mūziku modernā izpildījumā (ārzemēs ir vesela ‘’kristīgās mūzikas’’ industrija, dziedātāji un mūziķi, kas sevi deklarējuši par kristiešiem, kuri izdod diskus un kasetes un kuru radītie produkti ir akceptēti vairumā draudžu un ticīgo vidū). Nebija paredzēts translēt mūziku, kurai, kaut arī bija pozitīvas ievirzes teksti, taču nebija kristīga tematika vai kuras izpildītājs nebija pazīstams kā ticīgais.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants