-
Vēzis un ētika
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Vēžu veidi | 4 |
3. | Kuņģa vēzis | 4 |
4. | Leikēmija | 5 |
5. | Plašu vēzis | 5 |
6. | Krūts vēzis | 6 |
7. | Ādas vēzis | 6 |
8. | Kas notiek ar cilvēkiem kas pārcieš vēzi | 7 |
9. | Secinājumi | 9 |
10. | Izmantotā literatūra | 10 |
Vēzis nav viena noteikta slimība, to varētu dēvēt par veselus slimību grupu. Jebkurā tā veidā vēzis ietekmē cilvēka šūnas maina tās un aug nekontrolējamā ātrumā. Lielākā daļa vēžu veidu veido šūnu sacietējumus, ko dēvē par audzējiem.
Sacietējuma šūnas spēj izceļot pa visu ķermeni un apstāties citās vietās un audzēju veidot tur. Lai arī, piemēram, no krūts vēža tā daļa pāriet uz plaušām tas vienalga skaitīsies kā krūts vēzis.
Var iedalīt arī ļaundabīgos audzējus, bet ne visi audzēji ir ļaundabīgi. Pastāv arī labvēlīgie audzēji, kas neizplatās pa ķermeni un tie neapdraud dzīvību. Bet pastāv arī ļaundabīgais vēzis, kurš neveido audzējus, tas ir asins vēzis jeb leikēmija.
Lielākā daļa slimnieku vēzi atklāj jau pēdējās stadijās, jo neveic fluorogrāfiskās apskates. Tās būtu jāveic jebkuram no mums. Un arī daudzi slimnieki nezina to, ka atklājot vēzi agrīnā stadijā to ir iespējam ārstēt. …
Šī slimība skar ļoti daudzus cilvēkus Latvijā un pasaulē vispār. Noliegums, bailes, bezpalīdzība un depresija ir tikai maza daļa no emocijām, kuras izdzīvo personas ar diagnozi vēzis. No šīs slimības sekām cieš netiktai pats upuris, bet arī tuvinieki draugi un apkārtējie. Vēzis visu laiku paliek kā viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Tikai 1/3 no visiem konstatētajiem vēža gadījumiem ir izārstēta – pateicoties agrīnai diagnostikai un efektīgai ārstēšanai.