Boļeslavs Miglinieks (1891–1928) dzimis Zaļmuižas pagasta Migliniekos zemnieka ģimenē. Beidzis Pēterburgas 6. ģimnāziju, piedalījies latgaliešu skolnieku pulciņos. No 1911. gada studējis lauksaimniecību Rīgas Politehniskajā institūtā (studijas beidzis). Darbojies Rīgas Latgaliešu biedrībā „Vacaine”. No 1912. gada laikraksta „Jaunas Zinias” līdzstrādnieks. Vācu okupācijas laikā, 1918. gadā miertiesnesis Rēzeknē.
No 1919. gada Rēzeknes pilsētas galva, no 1920. gada – Ludzas pilsētas galva. Bijis Ludzas apriņķa Zemes komitejas priekšsēdētājs, vēlāk valsts zemju inspektors Rēzeknes apriņķī. Darbojies kultūras veicināšanas biedrībā „Vesaine”, Ludzā organizējis Latgales kultūras veicināšanas biedrību.
Francis Trasuns (1864–1926) dzimis 1864. gada 16. oktobrī Sakstagala pagastā. Brāļadēls Jezups Trasuns – politiķis. Pēc pamatizglītības iegūšanas vietējā skolā turpinājis mācības Jelgavas reālskolā. Vēlāk mācījies Pēterburgas Katoļu garīgajā seminārā (beidzis) un Garīgajā akadēmijā (beidzis 1891. gadā). 1892. gadā atgriezies Latgalē. Bijis kapelāns Daugavpilī, vēlāk Rīgā. Pirmais ierosinājis jautājumu par kopīgu latgaliešu un latviešu ortogrāfijas izstrādāšanu, pirmais nodēvējis Latgales latviešus par latgaliešiem. …
