„Ej un tikai sargies samīt gliemeni,
Notraukt niedru strazda ligzdas pinumus!
Pats starp brīnumiem, tu esi brīnums,
Pats tu esi viens no viņiem, piemini!”
Šie O.Vācieša vārdi man likās visatbilstošākie cilvēka un dabas attiecību raksturošanai. Daba un cilvēks. Cilvēks ar dabu. Cilvēks pret dabu. Tādas apmēram ir šo divu objektu saskarsme.
Visciešāk cilvēks savā dzīves ritumā ir saistīts ar augu un dzīvnieku valsti. Daudzreiz cilvēks pats to neapzinās. Ik brīdi ap šo dzīvo būtni ir kāds no floras vai faunas pārstāvjiem. Lauku ļaudīm vienmēr uz mūrīša vai uz slīkšņā snauduļos tīģeru dzimtas dzīvnieks – mīlīgs kaķis. Ik uz soļa pakaļ tecēs suns, kurš pat sapņu tulkā simbolizē ieteicamu draugu. Kūtī cilvēku gaida lopiņi.…
