Fizika mani ir pavadījusi no pašas bērnības līdz pat šim brīdim, kad man, kā obligātais priekšmets fizika ir jāapgūst skolā. Sākot ar „mākslīgo telefonu,” ko izveidot man iemācīja māmiņa, lai mēs ar brāli varētu sazvanīties atrodoties blakus istabās. Bērnībā šo triku ar tukšām sērkociņu kastītēm un nostieptu diegu izmantoju bieži. Grūti bija iedomāties kādu spēli, kurā bērnam negribētos izmantot telefonu. Es to izmantoju gan spēlējot „slimnīcās,” gan „skolotājos,” gan „policistos.” Beidzot ar tādiem maziem eksperimentiem, kā auga iztvaikošanas novērošana vai uzlādēto balonu palaišana pie griestiem. Tas viss bija savdabīgi fizikāli izskaidrojams, un man, kā mazam bērnam, tas likās aizraujoši, reizē ļaujot justies gudrākai un pieaugušākai.…
