«Indrāni» (1904). Centrā konflikts vienas ģimenes ietvaros. Indrānu tēvs un Indrānu māte kļuvuši par veciem, lai turpinātu vadīt saimniecību. Viņi negrib atdot mājas vecākajam dēlam Edvartam, jo tas apprecējis vecākiem netīkamu sievu Ievu. Jaunākais dēls Kārlis paņemts cara karadienestā. Lai iegūtu mājas, Ieva sacer vēstuli, kuru itin kā rakstījis Kārlis: viņš palikšot Krievzemē, jo esot saņēmis labu darba piedāvājumu. Indrāni tiek Edvartam un Ievai. Abi ir čakli un taupīgi, pat sīksti gan pret sevi, gan saimi, gan vecākiem, jo vēlas paplašināt saimniecību. Siena laikā Edvarts nedod zirgu, ar ko aizvest māti pie ārsta, kad viņai strauji pasliktinājusies redze. Ieva apvaino māti par galas gabaliņa zādzību, kaut patiesībā pašas māsa Guste to noglabājusi savam iecerētajam - Indrānu krustdēlam Noliņam. Konflikts īpaši saasinās, kad Edvarts nocērt un pārdod par lietaskokiem tēva stādītos un lolotos ošus. …
