Gandrīz katrā no latviešu senajiem romāniem var atrast vairākas problēmas, kas ir aktuālas arī mūsdienās. Lasot „Vilkaču mantinieci”, nešķiet, ka grāmata sarakstīta pirms vairāk nekā sešdesmit gadiem. Arī mūsdienās Latvijas laukos un pilsētās var sastapties ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un iekļūt tikpat sarežģītās situācijās.
Vislielāko lomu romāna attīstībā, protams, spēlē māņticība. Lai gan mūsdienās māņticība nav tik plaši izplatīta kā pirms sešdesmit gadiem, katra māņticība balstās un pamatojas uz sabiedrības viedokli. Arī tagad sabiedrības uzskatiem un pieņemtajām normām ir liela nozīme katra cilvēka dzīvē. Piemēram, Andrejs ilgi neatzina, ka mīl Alīni, baidoties no tā, ko par to teiks apkārtējie cilvēki. Jābūt ļoti stingram raksturam, lai spētu rīkoties tikai pēc sava prāta, nepievēršot uzmanību apkārtējo viedoklim. Nevarētu teikt, ka Andrejs bija spēcīga rakstura cilvēks, jo viņa iekšējā cīņa starp mīlestību un stereotipiem bija pārāk ilga. Lai gan galu galā mīlestība uzvarēja, tas notika tikai pēc Andreja tēva nāves, kurš bija galvenais naida kurinātājs un traucēklis Andreja ceļā. Kad nav šķēršļu, ir vieglāk pastāvēt par savu taisnību un izvēli.…
