Ķencis
Ķencis bija zemnieks, čangalietis, kuru tieši skāra robežu dalīšana. Kā jau lielākā daļa tā laika zemnieku, arī Ķencis vēlējās, lai viņam tiktu iedalīts lielākais zemes gabals. Viņš par to daudz prātoja, un uztraucās :’’Ķencis sajuta, ka viņa, proti, sirds, paredzēja kaut ko ļaunu, kas jau dažu reizi piedzīvots.’’ Ķencis bija neatlaidīgs un ar jebkādiem līdzekļiem vēlējās iegūt vairāk zemes. Viņš bija sagatavojis arī dāvanas mērniekiem, lai tos uzpirktu. Viņš bija bailīgs perfekcionists un liekulis. Lūgšanā Dievams, viņš lūdza, lai tas apskaidrojot mērniekiem prātus, lai tie, savukārt, piešķirtu viņam vairāk zemes. Tomēr pēc lūgšanas viņš piebilda, ja Dievs šoreiz nepalīdzēšot, tad to lūgt vairs nav jēgas. Lūgšanas laikā Ķencis centās radīt viltus asaras, lai Dievs par to apžēlotos. Tas norāda uz Ķenča vientiesību, iespējams arī uz neizglītotību.
Pāvuls
Bija Ķenča kušalnieks. Abi nebija atraduši kopīgu valodu un abu starpā valdīja sāncensība. Pretēji Ķencim, Pāvuls patiesi ticēja Dievam, tomēr arī savās lūgšanās viņš izteica vēlmi pēc lielāka zemes gabala.…
