Diplomātija

Diplomāts- cilvēks, kuru sūta melot par savu valsti.
Angļu valodā līdz 17.gs. jēdzienam “dzīvot ārzemēs” bija identisks jēdziens “melot ārzemēs”.
Diplomātijas vēsture formāli sakrīt ar starptautisko tiesību vēstures rašanos.
Diplomātija- izcelsme no sengrieķu valodas- “salikt”. Senajā Grieķijā sūtņiem bija instrukcijas, kas tika uzrakstītas uz diviem dēlīšiem, šos dēlīšus sašuva kopā- diploma. Romas impērijas laikā šos dokumentus sāka iegravēt vara plāksnēs. Hermers- zagļu, blēžu, tirgotāju dievs un aizstāvis.
Pašā diplomātijas jēdzienā ir divdabība, pretrunu savienojums, arī avantūrisms. Ambivalenta parādība- dara gaišo pusi- diplomāts nemitīgs darbonis.

Jēdziens “diplomātija” ir nelaimīgs jēdziens savas daudznozīmības dēļ:
• diplomātija ir ārpolitikas sinonīms,
• tās ir pārrunas vai sarunas,
• diplomātija apzīmē procedūru un aparātu kā tiek vestas sarunas,
• apzīmē ārlietu ministrijas ārlietu daļu (sūtņi), koeksistenciāla funkcija ( valsts ārējā f-ja),
• tā ir spēja regulēt konfliktus un sliktā nozīmē tie ir meli un viltība.
Diplomāts nekad un nekur nedrīkst melot. Meli parāda aprobežotību, tie nevar būt diplomātijas pamatā.

Izveides etapi
• diplomātija radās tad, kad pirmo sūtni, kuru nenogalināja un neapēda divu cilšu sadursmē. Diplomāts ir cilvēks, kurš regulē divu grupu attiecības. Līdz pat 16.gs. diplomāti tika uzlūkoti kā eņģeļi, kas ir sūtņi starp zemi un debesīm. Radās uzskats, ka eņģelis ir neaizskarams (teiksmainā pozīcija)- tabu (aizliegums attiecībā pret sūtņiem, viņu fiziska neaizskaramība, iegūst pusreliģiozas autoritātes leģitimitāti). Diplomātija ir līdzeklis, kas like pamatus tautu mierīgai sadzīvošanai.
• Pirmās diplomātijas darbības aprakstītas jau Vecajā derībā.
• Senā Grieķija.
1270.g.p.m.ē pirmais līgums starp Ēģiptes faronu Ramzesu III un hetu vadoni Hatesilu. Senajā Ēģiptē sūtņi dzīvoja uz farona rēķina un viņiem vienmēr blakus bija dvēseles aptieka (bibliotēka). 5.gs.p.m.ē. Pelopeponēzes karš ienesa pamatus diplomātijai.
• Senā Ķīna

…