Freinātam bija labs kontakts ar izdevējiem – grāmatas viņam tika uzticētas uz parāda. Ar lasītājiem Freinātam bija sevišķi labs kontakts. Viņš viegli uzminēja pircēju intereses un viņu gaumi. Neuzbāzīgi un ar laipnu smaidu viņš prata pievērst pircēju uzmanību literāri vērtīgajām grāmatām Freināts novēroja, ka viņa vārdos visvairāk ieklausās mazie pircēji, kuri gribēja iegūt piedzīvojumu vai dēku stāstus. Freināts diezgan bieži organizēja “Lēto grāmatu tirgu”. Par šo tematu Freināts savā atmiņu grāmatā rakstīja, ka grāmatas tika tirgotas pa lētu naudu, un tām bija bojāti vāki. Šis grāmatu tirgus bija visveiksmīgākais no visiem, jo vēlāk tik veiksmīgi tas vairs nenotika.
Kad Atis Freijnāts sāka rakstīt grāmatas, tad 1. gadā izdotajām grāmatām bija norādīti 2 autori: Freināts un Veļezers, bet patiesībā izdevējs bija viens, jo tas bija Freināta pseiodonīms. Andrejs Upītis krietni palīdzēja Freinātam kļūt par rakstnieku – viņš laboja Freināta uzrakstījumu, deva norādījumus, kā arī mēģināja izveidot rakstnieka stilu. Freinātam labi padevās grāmatu noieta paredzēšana, jo labi zināja, pēc kurām būs pieprasījums, taču nekad viņš nedomāja par paredzamo peļņu. Bija grāmatas, kuras Freinātam nesa zaudējumus, bet viņš to izdošanu uzskatīja par savu pienākumu. . Freināta veikals tika likvidēts pēc Otrā pasaules kara, līdz 1940. gadu beigām Freināts vēl turpināja tirgot grāmatas uz galda Brīvības ielā.
…
