Salīdzinājumā ar triloģiju, teātra izrādē viss sižets bija daudz saīsinātākā veidā. Teātra izrādē nebija vispār atainotas situācijas no Jāņa ganu dzīves Lapu saimniecībā kā tas bija sīkumos izklāstīts Jāņa Jaunsudrabiņa triloģijā. Mihaila Kublinska teātra izrādē kā jau tas ir vairumā izrāžu, ir saīsināts grāmatas attēlojums parādot galveno grāmatas autora ideju, kas manā uztverē ir, ka cilvēku nevar vērtēt tikai pēc ārējā izskata un dēļ tā iemīlēt, bet gan Jānis Jaunsudrabiņš cenšas parādīt, ka mīlestība ir kas dziļāks, un ka to nevar saskatīt, bet tas ir jājūt – tai ir jānāk no iekšienes. Šajā gadījumā Jānis iemīlas Aijā jau kopš skolas laika un pat līdz 30 gadu vecumam vēl joprojām ir iemīlējies Aijas ārienē, ka pat nepievērš uzmanību tam kā viņa viņu atraidīja pirms daudziem gadiem, un to, ka viņa jau ir nelaiķa atraitne, bet tik un tā to apprec, lai gan pēcāk to nožēlo, saprazdams, ka ir pieļāvis kļūdu, iemīlēdamies Aijas ārienē un neiepazīstot viņas sirdi. Triloģijas beigās Jānis saprot, ka no šīs situācijas vienīgā izeja ir pašnāvība, ko viņš arī izdara, jo Aija viņu krāpa, nemīlēja un vispār izturējās neciešami pret mīlošo Jāni. Triloģijā kā jau teicu bija ļoti sīki, smalki un tēlaini attēlotas epizodes no Jāņa ganu dzīves Lapu saimniecībā, bet teātra izrādē vienīgais, kas par to bija minēts bija tikai kā iemesls kāpēc Jānis ir nonācis Lapās ir tāpēc, ka viņš atnācis par ganu.…
