Uzmanības, uztveres, iztēles un domāšanas nozīme mācību procesā

Iztēles process ir cieši saistīts ar domāšanu un darbojas ar tēliem, kas rodas uztverē un sajūtās un nostiprinās atmiņā. Iztēle ir jaunu tēlu veidošana, pamatojoties uz iepriekš uztverto.1 Iztēle ļoti attīstās jaunākā vecuma skolēniem kur apgūstamā mācību programma prasa lielu skolēnu iztēles darbību. Ģeogrāfija, vēsture, visdažādākā konkrētā satura uzdevumi, sastādīto vārdu, teikumu, ģeometrisku figūru pārkonstruēšana, darbs dabas mācībā un darbmācībā, tas vis prasa tēlu veidošanu un to jaunas kombinācijas. Liela nozīme iztēles attīstīšanā ir literatūrai. Daiļdarbs veido skolēnos vispārinātus jēdzieniskus tēlus un māca darboties ar tiem.2
Tieši domāšanas procesā, cilvēks spēj pasauli atspoguļot vispārinātā un netiešā veidā. Vispārināts pasaules atspoguļojums ir nevis konkrēta priekšmeta atspoguļojums, bet gan priekšmetu grupas īpašību vispārināts atspoguļojums. Domāšana ir psihisks izziņas process, kurā ar runas palīdzību notiek vispārināta un netieša atspoguļošana. 3
Domāšanas procesi ārējai novērošanai nav pieejami. Vērojot cilvēku nevar zināt par ko un kā viņš domā, nevar spriest par viņa domu saturu, sakarā ar to, ka domāšana ir cieši saistīta ar runu, bet runa var būt iekšējā un ārējā, tad arī domāšanas procesam ir divas puses – tas notiek uz iekšējās runas pamata un ārēji izpaužas ārējā runā.…