Ievads – profesija audzinātāja.
¶ Ir tikai divas profesijas, ko cilvēki neizvēlas paši, bet, kas ir likteņa lemtas jau tur augšā, debesīs – skolotājs un dārznieks. Abu šo profesiju pārstāvju sūtība ir kopt.
Es domāju, ka mūsdienās ir zudis pedagogu ideālisms, cilvēki vairs neredz mērķi uz ko tiekties. Pirmsskolas skolotājai šis ideālisms vispirms jākopj sevī, rūpējoties par savu fizisko. Garīgo, dvēseles un dzīvības ķermeni. Pedagogam ir jāzina ne tikai metodika, ko es darīšu ar bērnu, bet arī kāpēc es to darīšu un vai manas darbības dēļ bērns necietīs. Audzinātāja nāk pie bērniem, lai viņiem sniegtu kaut ko labāku
Cittautu bērni – latviešu bērnudārzā.
Situācija, kad latviešu pirmsskolas izglītības iestādi apmeklē bērni, kuru dzimtā valoda ir krievu, vairs nav retums. Katram pedagogu kolektīvam ir sava vairāk vai mazāk veiksmīga, pieredze, kā integrēt krieviski runājošos bērnus latviskā vidē. Pirmsskolas izglītības iestādē, kas atrodas, Rīgā, kurā es strādāju, krieviski runājošo ir ¼ daļa, pārējie ir latviešu tautības bērni. Taču, ja vecāki arī ir norādījuši, ka bērns ir latvietis, tas vēl nenozīmē, ka mazulis saprot un runā latviski. ☼ Ģimenē, kur tikai viens no vecākiem ir latvietis, īpaši, ja tas ir tētis, bērns nav iemācījies runāt latviski. Tātad patiesībā bērnu, kuru dzimtā valoda nav latviešu ir vēl vairāk. ! Īpaši šī problēma saasinājusies pēc valsts valodas statusa noteikšanas- latviešu valodai. Nekur nav reglamentēts krieviski runājošo bērnu skaits vienā grupā, pirmsskolas iestādē. Tādā kārtībā, kā bērni ir pierakstīti, viņi tiek dārziņā uzņemti.…
