Otrais sistēmas risks ir inflācija, kas Krievijā atšķiras no citām attīstītajām valstīm. Ja citur tā ir ražošanas atveseļošanās rādītājs, Krievijā – ekonomiskās izaugsmes ierobežotājs, norāda speciālisti. Trešais risks ir kapitāla aizplūšana, neskatoties uz to, ka krievu fondu tirgus bija viens no straujāk augošajiem pasaulē. Tā iemesli ir neskaidrība par ekonomiskās krīzes turpmāku attīstīšanos un gaidāmās vēlēšanas. Sociālās stabilitātes nodrošināšana ir iemesls nodokļu celšanai, kas aizsākās jau 2010. gadā. Ja valdība turpinās audzēt budžeta izdevumu apjomu, valsts atkal nonāks Padomju Savienības lamatās, pārliecināti eksperti .
Šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, Krievijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaudzis par 4%saskaņā ar Rosstat datiem. Pērn Krievijas ekonomika piedzīvoja 4,3% izaugsmi, taču šogad Ekonomikas attīstības ministrijas prognozes ir kļuvušas pieticīgākas. Šā gada aprīļa sākumā ministrija pazemināja IKP pieauguma prognozes no 3,7% līdz 3,4%. Tajā pašā laikā ekonomikas attīstības ministrs Andrejs Belousovs neizslēdz iespēju, ka ekonomikas izaugsmes prognozes varētu tikt izmainītas atkal uz augšu un sasniegt 3,7%-4% apmēru. Tāpat ministrija norādījusi, ka Rosstat prognozes par Krievijas IKP kāpumu 2012. gadā kopumā ir pārāk augstas, un vasaras sākumā tā prognozēja Krievijas izaugsmi 2012. gadā 4% apmērā. Jānorāda, ka ministrijas aplēses par Krievijas IKP kāpumu šā gada otrajā ceturksnī izrādījušās pareizas – vasarā tika norādīts, ka laikā no aprīļa līdz jūnijam IKP gada griezumā būs audzis par 3,9% - 4% .
…
