MT šī pieeja ir piemērota strādājot ar klientiem ar ēšanas traucējumiem, uzvedības un emocionāliem traucējumiem, sērošanas procesa veicināšanām ietverot pārvarēšanas stratēģiju attīstīšanu, darbā ar atkarībām, fobijām, bērniem traumatisko notikumu pieredzes izstrādē, krīzes situācijās, posttraumatiska stresa sindroma mazināšana. Tā ir īslaicīga, bet aktīva terapijas forma. Klients fiziski aktīvi darbojoties ar mākslas materiāliem, domā par savām problēmām citādākā neierastā skatījumā. Konfliktu vai emociju reprezentācija zīmējumā, kolāžā vai māla skulptūrā ļauj klientam ieraudzīt viņa problēmu vizuālu atspoguļojumu. Biheiviorālajā pieejā klienti izmantojot mākslu mācās apgūt piemērotākos uzvedības veidus un plānot darbības etapus, lai sasniegtu izvirzīto mērķi, kognitīvajā pieejā viņi izmanto mākslu, lai izprastu savu iracionālo domāšanu. Šī tehnika ļauj iemācīties atpazīt stresoru un sadalīt to vairākos soļos, lai klients vizuālā veidā iemācītos pārvaldīt stresu izraisošas situācijas un savu disfunkcionālo uzvedību tajās. Vizuālo tēlu izveide palīdz pārstrukturēt pieredzi un uzvedību un attīstīt stratēģijas pozitīvām izmaiņām. Dž. Karensa uzskatīja, ka radošums MT var darboties kā efektīvs instruments problēmu risināšanā, jo pilnveidojot un bagātinot personisko konstruktu sistēmu, tiek paplašināts iespējamo risinājumu spektrs. Dž. Raina uzskatīja, ka mākslas darbi kā personisko konstruktu atspoguļotāji palīdz indivīdam paplašināt izpratni par sevi un savu pieņēmumu sistēmu (Mārtinsone, 2011). KBT klients pilda arī mājas darbus – veido dienasgrāmatas utt.…
