Pirmajā vietā ir 1.2. jautājums, kas ir pieskaitāms pie vajadzības pēc piederības – tam vidējais aritmētiskais ir 3,9 punkti. 1.2. jautājums tieši pasvītroja to, ka mācīšanas procesā persona iepazīstas ar jauniem cilvēkiem. Diezgan daudzi piekrita šim apgalvojumam.
Otrajā vietā ir 2.3. jautājumam, kas pieder pie vajadzības pēc pašrealizācijas – tam vidējais aritmētiskais ir 3,8 punkti. Lielākais respondentu skaits piekrita, ka plašākas zināšanas paver lielākas iespējas karjeras attīstībai.
Un vismazākais vidējais aritmētiskais ir 3.1. jautājumam, kas arī pieder pie piederības vajadzības – 2,6 punkti. Šis jautājums akcentēja to, ka cilvēks mācās, lai justos līdzvērtīgi citiem. Šim apgalvojumam piekrita maz respondentu skaits.
Lai gan abi jautājumi, kam bija vislielākais un vismazākais punktu skaits, pieder pie vienas vajadzības, tomēr to rezultāti tik krasi atšķiras. To var paskaidrot ar to, ka jautājumi skan diezgan dažādi – viens akcentē faktu, ka mācības kalpo kā līdzeklis, lai iepazītos ar jauniem cilvēkiem, bet otrs jautājums tieši uzsver, ka mācīšanās mērķis – būt, justies līdzvērtīgam citam – tam cilvēki nepiekrita, tāds formulējums respondentiem nepatika. Tieši psiholoģiski vienas un tās pašas vajadzības jautājumi tika noformulēti tā, ka vienam apgalvojumam respondenti piekrita, bet uz otru atbildēja noraidoši. Varbūt, ja 3.1. jautājums skanētu savādāk, tad cilvēki uz to atbildētu vairāk pozitīvi.…
