-
Nelegālā nodarbinātība
Ārzemnieku nelikumīgā nodarbinātība LR
Valsts robežsardze ir tā institūcija, kas veic kontroli par ārzemnieku uzturēšanos Latvijas Republikā, tai skaitā ārzemnieku nodarbināšanu.
Saskaņā ar Valsts robežsardzes datiem 2008. gadā par strādāšanu bez darba atļaujām Latvijā aizturēta 141 persona, turklāt visvairāk starp tām bijuši Lietuvas pilsoņi – 111. Latvijā 2008. gadā nelegāli strādājuši arī 19 Indijas pilsoņi, seši Uzbekistānas pilsoņi, trīs Polijas pilsoņi, kā arī viens Bulgārijas un viens Ziemeļkorejas pilsonis. Kopumā Valsts robežsardzes Imigrācijas dienesta darbinieki valsts iekšienē 2008. gadā aizturējuši 394 ārzemniekus, tai skaitā 141 par strādāšanu bez darba atļaujas un 253 par uzturēšanās un vīzu režīma pārkāpumiem.
Saskaņā ar Valsts darba inspekcijas sniegto informāciju vislabākā sadarbība Valsts darba inspekcijai ir ar Valsts ieņēmumu dienestu un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru. 2007.gadā Valsts darba inspekcijas amatpersonas kopīgi vai pēc saņemtās informācijas no Valsts ieņēmumu dienesta, apsekojušas 1102 uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības), kur konstatēti darba, darba drošības un darba higiēnas pārkāpumi un darba devējiem izsniegti akti-rīkojumi pārkāpumu novēršanai. Atklāti 254 darbinieki, kuri strādājuši bez darba līgumu noformēšanas un par šo pārkāpumu sodīti 142 darba devēji.
Analizējot esošo situāciju tika konstatēts, ka ir nepietiekoša kontrolējošo valsts institūciju sadarbība, kā rezultātā nav savlaicīgas un operatīvas rīcības konstatēto pārkāpumu likvidēšanā.
…
Nelegālās nodarbinātības problēma ir aktuāla visā pasaulē. Latvijā tā sāk pieņemt arvien lielākus un draudīgus apmērus, sakarā ar krīzes situāciju. Bet ja palūkoties no otras puses, Latvijas nesakoptā nodokļu sistēma pati veicina gan darba ņēmējus strādāt bez darba līguma, gan darba devējus pieņemt darbā cilvēkus nenoslēdzot ar viņiem darba līgumu. Tas ir saprotams, jo ieguvēji būs gan darba ņēmēji, kas saņems lielāku darba algu un darba devēji, kuriem nevajadzēs maksāt nodokli, ar to viņi varēs darbiniekam izmaksāt lielāku algu un ietaupīt vairāk izdevumu. Dabiski, ka šai šķietami izdevīgai situācijai ir milzīgi negatīvie aspekti- valsts budžeta samazinājums, kā rezultātā sekas mēs varam paši sajust, redzot, ka noteiktām nozarēm valdība piešķir mazāk līdzekļu. No tā cieš arī pensijas lielums- pārejot uz 2. pensijas līmeni, nodrošinājums vecumdienās ir stipri atkarīgs no tagadējās reģistrētās algas.