Neskaitāmas leģendas apvij Lielo Ķīnas mūri. Nostāsti par to, ka tā ir vienīgā cilvēku radītā būve, kas saredzama pat no Mēness(tas gan neatbilst patiesībai, jo tā nav saredzama), rada iespaidu par Ķīnu kā plašu, noslēpumainu un slēgtu zemi. Lielajam mūrim nav līdzīga nevienā pasaules daļā! Taisnā līnijā tas ir apmēram 2700km garš un stiepjas no Saņhaiguaņai austrumu piekrastē līdz Dziajuguaņai rietumos, taču īstais garums, ieskaitot divdaļīgās, trīsdaļīgās un pat četrdaļīgās sekcijas un apvadceļus pa klanu pārejām un citās stratēģiski svarīgās vietās, ir apmēram divas reizes lielāks, kas varētu būt tuvu pie 5000km. Ja pieskaita arī senākos mūra posmus, tad tā garums ir jau gandrīz 10000km. Ir saglabājušies aptuveni 20 tūkstoši mūra torņu un 10 tūkstoši sargtorņu jeb signāltorņu. Patiesībā Lielais mūris ir kopīgs apzīmējums daudziem agriem mūriem, kas būvēti atšķirīgos Ķīnas vēstures periodos. Ķīnas mūris iezīmēja civilizācijas robežas un pildīja tās pašas funkcijas kā pilsētu mūris. Tā bija administratīvā robeža, kas nodalīja ķīniešu organizētu zemkopības pasaulei no barbariskās, haotiskās stepju nomandu pasaules. Šķērsot mūri nozīmēja ienākt zināmajā civilizētajā pasaulē.…
