Tiesu vara ir galvenais tiesiskās kārtības nodrošināšanas līdzeklis. Varas dalīšanas princips prasa stingri ievērot, ka “Tiesneši ir neatkarīgi un padoti likumam”. Tas nozīmē, ka tiesneši nedrīkst būt padoti valsts administrācijai un itin neviens nav tiesīgs norādīt tiesnesim kā lieta izlemjama. Tomēr reāli praksē, sevišķi tranzītperioda valstīs, tiesu vara ir salīdzinoši atkarīga no politiķiem, ekonomiskajiem grupējumiem utt.
Interesanta dilemma veidojas attiecībā uz iepriekšminēto nosacījumu par tiesnešu neatkarību un gadījumu, ja tiesnesis kļūdas pēc pieņem nepareizu lēmumu. Šādā gadījumā pats tiesnesis nav atbildīgs neviena priekšā, spriedumu var mainīt cita tiesu instance kasācijas kārtībā. Šādā gadījumā likuma neaizskaramība tiks atjaunota, bet arī tiesneša neaizskaramības princips paliks nepārkāpts.
Tomēr reāli pilnīga tiesnešu neatkarība nav iespējama. Autoritāros un totalitāros režīmos tā vispār var kļūt par fikciju- formāli tiek pasludināta, taču reāli netiek īstenota.
…
