Saules un mēness aptumsums
Viens no izcilākajiem sengrieķu astronomiem bija Hiparhs. Rūpīgu novērojumu rezultātā viņš izveidoja Mēness un Saules nevienmērīgās kustības teoriju. Izmantojot šo teoriju, Hiparhs varēja paredzēt Saules un Mēness aptumsumus ar 1 līdz 2 stundu precizitāti. Viņš arī sastādīja zvaigžņu katalogu, kurā ietilpa 850 zvaigznes, kas bija iedalītas sešās spožuma klasēs. Salīdzinot savus novērojumus ar senāk veiktajiem novērojumiem viņš atklāja to, ka zvaigžņu koordinātas lēni mainās. Šo efektu sauc par precesiju.
Sengrieķu astronoms Aristarhs novērojot Sauli un Mēnesi noteica, ka Saule ir ievērojami lielāka par Zemi. Šī iemesla dēļ viņš uzkatīja, ka pasaules centrā atrodas Saule, bet Zeme riņķo ap to. Tādējādi kļuva vienkārši izskaidrot dienas un nakts maiņu un citas parādības. Taču viņa teorija netika pieņemta, jo šajā laikā jau valdīja Aristoteļa ģeocentriskā teorija.
…
