Mākslā ekspresionisma virziens parādījās ap 1910. gadu un ietekmēja glezniecību, teātri un literatūru.
Savukārt kino ekspresionisms iezīmējās vēlāk, 1919. Gadā ar filmu „Dr. Kaligari kabinets” (Das Kabinett des Dr. Caligari, režisors Roberts Vīne, Wiene) un turpināja būt par pamatu filmām līdz 1927. gadam. Līdzīgi kā citos mākslas veidos, arī kino ekspresionisms bija pretreakcija reālismam, naturālismam un impresionismam. Par ekspresijas jeb izteiksmības līdzekli kļuva mizanscēnas1 grafiskais noformējums un filmas kompozīcija. Neparastas gaismēnas, šķība izļodzīta apkārtējā pasaule. Filmām raksturīga atteikšanās no reālistiskās vides vai dekorācijām, tās tika zīmētas vai būvētas , cik nedabiski vien iespējams, izmantojot asas līnijas, melnas kontūras u. tml. Īpaša nozīme filmās bija gaismas un ēnas spēlēm: milzīgi, izkropļoti ēnu silueti kļuva par šo filmu pazīmi. Liela nozīme bija aktierspēlei.…
