Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 19.02.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 1.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 2.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 3.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 4.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 5.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 6.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 7.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 8.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 9.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 10.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 11.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 12.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 13.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 14.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 15.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 16.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 17.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 18.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 19.
  • Konspekts 'Medicīniskā parazitoloģija', 20.
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
1.  Medicīniskā parazitoloģija    3
2.  Amebiāze    4
3.  Tripanosoze un tripanosomoze    5
4.  Lamblioze    6
5.  Malārija    7
6.  Helmintozes    8
7.  Fascioloze    9
8.  Askaridoze    10
9.  Enterobioze    11
10.  Lenteņi (vēršu lentenis)    12
11.  Cūku lentenis    13
12.  Ehinakoks    14
Darba fragmentsAizvērt

12. Ehinokoks
Echinococcus granulosus

1.1. Etioloģija
Echinococcus granulosus izraisa ehinokozi (tā ir antropozoonoze un biohelmintoze)

Ģeogrāfiskā izplatība. Visā pasaulē: Argentīna, Brazīlija, Čīle, Maroka, Itālija.

Lokalizācija. Zarnās attīstās lenteņi.

Morfoloģijais raksturojums. Ehinokoks ir sīks lentveida tārps. Sastāv no galvas, kakla un strobilas. Garums ir 5-8mm.

1.2. Epidemioloģija
Invāzijas avots galvenokārt ir suņi (invadējas, apēdot ar ehinokokiem invadētu mājlopu orgānus). Cilvēka invadēšanās ceļš ir perorāls. Invāziju pārnēsā ar kontaminētām rokām.

1.3. Patoģenēze
Ehinokoka pūslis, kļūstot lielākam, mehāniski iedarbojas uz apkārtējiem audiem, traucē audu funkciju un izraisa audu bojājumus.

1.4. Klīniskās izpausmes
• Vājums, svara zudums
• Galvassāpes, nervu sistēmas darbības traucējumi
• Dispeptiskie traucējumi
• Paaugstināta ķermeņa temperatūra
• Niezoši urtikāri izsitumi uz ādas

1.5. Laboratoriskā diagnostika
Izmeklēšanā izmanto klīniskās, radioloģiskās un laboratoriskās diagnostikas metodes. Rentgenoloģiskos izmeklējumus precizē ar ultrasonogrāfijas un datortomogrāfijas izmeklējumiem.
…

Autora komentārsAtvērt
Redakcijas piezīmeAtvērt
Atlants