Ulmaņlaiki ir laika posms no 1934. - 1940.g., kad Latvijā bija autoritārais režīms ar Kārli Ulmani, kā ministru prezidentu un vēlāk arī valsts prezidentu, nomainīja demokrātisko jeb parlamentāro režīmu. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka Ulmaņlaiki bija Latvijas zelta laiki. Manuprāt, 3 faktori, kas visspilgtāk raksturo Ulmaņa vadīšanas laiku ir latvietība, ekonomika un izglītība.
Ulmaņa režīma izpausmes bija latviskot „vācisko Rīgu” nojaucot vairākus namus, likvidēt vāciskās Lielās un Mazās ģildes ēkas, izveidot Uzvaras laukumu, 15. maija laukumu un citas celtnes. Latvietība esot turēta augstā godā, Kārlis Ulmanis ir bijis vienīgais, kurš rūpējies par tautu. Latviskums katrā ziņā bija viens no Ulmaņa dzīves ziņas stūrakmeņiem, bet šķirtne starp lepnumu par savu tautu un nepamatotu attieksmi pret citām tautām tomēr ir visnotaļ šaura, un autoritārisma laikā to izjuta ne viens vien ne-latvietis, it īpaši pateicoties konkrēti ultranacionālistisku un šovinistisku organizāciju lomas pieaugumam Latvijā.
…
