Par ķoniņu ciemiem dēvēja Pliķu ciemu, Ķoniņciemu, Ziemeļciemu un Kalējciemu, kas atrodas tagadējā Turlavas pagasta teritorijā, kā arī Viesalgu ciemu (tag. Snēpeles pag. teritorijā), Dragūnciemu un Sausgaļu ciemu (tag. Padures pag. teritorijā). Kuldīgas virspilskungs fon Zass uzskata, ka 7 ķoniņu ciemi varētu būt veidojušies no 7 muižām, mantiniekiem sadalot īpašumus1, tādējādi arī ciemi pārsvarā saistās ar kādu noteiktu ķoniņu dzimtu. Bieži ciema nosaukums ir kā norāde uz to, kas apdzīvo konkrēto teritoriju. Raksturīgi, ka ķoniņu vietvārdiem praktiski nav sasaiste ar sakrālām lietām.
1)Pliķu ciems
Pliķu ciema nosaukums saistās ar leģendu, kas stāstīta arī nodaļā par ciema ģērboņa izveidošanos. Tomēr šai leģendai ir vairāki varianti.
Ārija France (dzim. Tontegode) stāsta: “Pliķu ciema nosaukums veidojies no tam, ka kāds zaldāts, karodams pie Daugavas, pliks tai pāri pārpeldējis.”2 Tas saskan arī ar Lipaiķu mācītāja V.Šulca atstāstīto versiju virsmācītājam treijam 1843.gadā.
Bet Otīlija Salmgrieze (dzim. Tontegode) stāsta, ka Pliķu nosaukums veidojies no tā, ka “..kāds no ciemeniekiem pliks pārjājis pāri Vilgāles ezeram.”3 Tā kā vairāk liecību ir par pirmo leģendas variantu, tad, domājams, ka ciema nosaukums veidojies par godu kādam drošsirdīgam ciemeniekam, kas pārpeldējis Daugavu un atvedis palīgspēkus, kas palīdzējuši gūt uzvaru kaujā.…
