Liriskais „Es” itkā izseko līdzi tam, kā veidojas cilvēka personība, cilvēka dzīve – sākumā tā visiem ir vienāda balta lapa, katrs cilvēks to izveido savādāku.
„Bērns ar ogli tīru grīdu strīpo”
Liriskais „Es” saprot, ka visi vienmēr cenšas tiekties uz to labāko un skaitāko, tas ir kā sapnis.
„Sapņos mežs-
no vieniniekiem biezs”
Bet nevienmēr tas izdodas, tas ir atkarīgs no tā, kā katrs cilvēks veido savu dzīvi, un to var redzēt tikai nodzīvojot savu dzīvi.
„Sanāk pilna istaba ar nullēm.
Redzēsim, kas būs,
kad modīsies...”…
