-
Nokrišņu kvalitatīvo rādītāju analīze monitoringa stacijā Rucavā
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 5 | |
1. | Literatūras apskats | 6 |
1.1. | Nokrišņu veidošanās raksturojums | 6 |
1.2. | Nokrišņu kvalitatīvo rādītāju raksturojums | 6 |
1.2.1. | Svins | 7 |
1.2.2. | Magnijs | 7 |
1.2.3. | Kalcijs | 8 |
1.2.4. | Kālijs | 8 |
1.2.5. | Kadmijs | 9 |
1.2.6. | Nātrijs | 9 |
1.2.7. | Niķelis | 9 |
1.2.8. | Arsēns | 10 |
1.2.9. | Slāpekļa savienojumi atmosfērā | 10 |
1.2.10. | Sēra savienojumi atmosfērā | 11 |
1.2.11. | pH | 12 |
1.3. | Klimats Latvijā, nokrišņu veidošanos ietekmējošie faktori | 13 |
2. | Materiāli un metodes | 14 |
3. | Rezultāti | 17 |
3.1. | Nokrišņu daudzums | 19 |
3.2. | Arsēns | 20 |
3.3. | Kalcijs | 21 |
3.4. | Kadmijs | 22 |
3.5. | Kālijs | 23 |
3.6. | Magnijs | 24 |
3.7. | Nātrijs | 25 |
3.8. | Niķelis | 25 |
3.9. | Svins | 26 |
3.10. | Amonija joni | 27 |
3.11. | Nitrāta joni | 28 |
3.12. | Sulfāta joni | 29 |
3.13. | pH | 30 |
3.14. | Nokrišņu kvalitatīvo rādītāju izmaiņu tendenču iemesli | 31 |
4. | Secinājumi | 32 |
5. | Izmantotā literatūra | 33 |
3.14 Nokrišņu kvalitatīvo rādītāju izmaiņu tendenču iemesli
Nokrišņu kvalitatīvajiem rādītājiem ,galvenokārt, ir tendence samazināties. Pēc autora domām, kā iemesls tam varētu būt, 90.to gadu sākumā notikusī Padomju Savienības sabrukšana, kam sekoja strauja rūpniecības nozares attīstības samazināšanās. Autors, kā vienu no galvenajiem rādītāju izmaiņu iemesliem min arī to, ka klimats nepārstāj mainīties, notiek nepārtraukta atmosfēras cirkulācija, pārrobežu pārnese, pārnesot gaisa masas, līdz ar veidojot dažādu nokrišņu sastāvu. Tomēr, autors centās meklēt savstarpējās saistības, par kvalitatīvo rādītāju izmaiņu iemesliem un apkārtējiem apstākļiem.
Šajā pētījumā autors secināja, ka kalcijam nokrišņu sastāvā ir tendence samazināties. Kalcijs ,putekļu veidā, kas nonāk no augsnes virskārtas atmosfērā, varētu būt samazinājies, jo Latvijā, pēdējo gadu laikā, ir būtiski samazinājusies augšņu kaļķošana. Augšņu neitralizācijai izmanto gan kalciju, gan magniju, kā rezultātā, iespējams skaidrojama arī magnija samazināšanās (Zariņa, 2009.).
Autors pētot kvalitatīvos rādītājus kadmijs, arsēns un niķelis secināja to, ka šīm vielām ir tendence samazināties. Šīs vielas ir kancerogēnas un nav iespējams noteikt riska līmeni. ES pēdējo gadu laikā ir veidojusi dažādus pasākumus, un tā rezultātā ir ticis samazināts piesārņojošo vielu daudzums, kas nonāk gaisā, līdz ar to tas samazinās arī atmosfēras sastāvā (Eiropas parlaments, 2014). Pēc autora domām, šo vielu samazinājums varētu būt arī skaidrojams ar to, ka 2009.gadā Latvijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi, kuros ir minēti gaisa kvalitātes mērķielumi arsēnam, kadmijam un niķelim, kurus nedrīkst pārsniegt, savukārt samazinot šo vielu apjomu gaisā, tiek samazināts apjoms, kas nonāk atmosfērā un nokrišņu veidā atpakaļ uz zemes (MK noteikumi Nr.1290, 2009).
Dažādu kvalitatīvo rādītāju samazinājums nokrišņu sastāvā varētu būt skaidrojams arī ar to, kad Latvija ir uzņēmusies pildīt dažādas starptautiskas saistības. Kā viena no saistībām bija pievienošanās Ženēvas konvencijai (MK lēmums 1994.gada 7.jūnijā), kuras ietvaros Latvija apņēmās kontrolēt un samazināt piesārņojošo vielu izmešus. …
Zinātniskajā darbā apkopoti nokrišņu kvalitatīvie un kvantitatīvie dati, kas iegūti monitoringa stacijā Rucava laika posmā no 1985. gada jūnija līdz 2013. gada augustam, raksturoti nokrišņu kvalitatīvie rādītāji, to izcelsme un ietekme uz cilvēku un dzīvo dabu, kā arī analizēta nokrišņu daudzuma un nokrišņu sastāvā esošo vielu mainība pētāmajā periodā. Pētījumā datu apstrādāšanai tika izmantotas MS Excel, Time trends datu statistiskās analīzes programmas, ar kuru palīdzību tika veikts Mann-Kendall statistiskās analīzes tests, kā arī veidotas diagrammas un analizēti iegūtie rezultāti. Kopā pētītas 11 dažādas vielas, kas atrodas nokrišņu sastāvā (SO4-S, NH4-N, NO3-N, Mg, Ca, Na, K, As, Cd, Ni, Pb), kā arī pētīts nokrišņu pH.