Maksimiliāns (Makss) Vēbers ir dzimis 1864.gada 21.aprīlī Erfurtē, Vācijā, un bija vecākais no septiņiem Vēberu ģimenes bērniem. Viņa tēvs, Makss Vēbers (seniors), bija vācu civildienesta ierēdnis, tāpēc jau no agras bērnības mazais Makss saskārās ar politiskās dzīves gaisotni – Vēberu mājas viesi bieži bija ievērojami tā laika politiķi un skolotāji. Trīspadsmit gadu vecumā viņš saviem vecākiem Ziemassvētkos uzdāvināja divas pašrakstītas esejas - "Par Vācijas vēsturi un imperatoru un pāvestu nozīmi tajā" un "Par Romas Impēriju no Konstantīna laikiem līdz tautu migrācijai". Jau tik agrā vecumā Vēbers lasīja Homēra, Virgīlija un Cicerona darbus, kā arī pārzināja Gētes, Spinozas, Kanta un Šopenhauera idejas.
1882.gadā Vēbers uzsāka tiesību zinātņu studijas Heidelbergas universitātē, vienlaikus noklausoties arī ekonomikas un viduslaiku vēstures kursus. Vēbers izrādīja arī padziļinātu interesi par teoloģiju. 1889.gadā viņš ieguva tiesību zinātņu doktora grādu, bet pāris gadus vēlāk – privātdocenta nosaukumu. Tajā pat laikā Vēbers nezaudēja interesi par sociālajām parādībām. 1888.gadā viņš pievienojās vācu ekonomistu dibinātai Sociālpolitikas biedrībai, kura pētīja, piemēram, iemeslus, kāpēc Vācijas austrumos darba meklējumos masveidā ieplūda poļu zemnieki, kamēr vietējais darbaspēks devās prom uz Vācijas industriālajiem centriem. Šis pētījums nostiprināja Vēbera kā sociālekonomista reputāciju.…
