Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 08.10.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 1.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 2.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 3.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 4.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 5.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 6.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 7.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 8.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 9.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 10.
  • Prezentācija 'Amonjaks un amonija sāļi', 11.
Darba fragmentsAizvērt

Amonjaks, NH3
Amonjaks neatbilst tradicionālajai bāzu formulai,
Piemīt bāziskas īpašības, kas pie tam ir izteiktākas par dažu labu nešķīstošo hidroksīdu, tomēr par šķīstošajiem hidroksīdiem (sārmiem) amonjaks ir vājāka bāze.
Parastajos apstākļos amonjaks ir gāzveida viela ar asu smaku.
blīvums ir aptuveni 1,7 reizes mazāks par gaisa blīvumu.
Amonjaka viršanas temperatūra normālā spiedienā ir -32oC, taču ja spiediens ir paaugstināts, amonjaks sašķidrinās arī parastajā temperatūrā. Šķidram amonjakam iztvaikojot notiek stipra atdzišana, to izmanto saldējamās iekārtās.
Dabā amonjaks rodas sadaloties augu un dzīvnieku atliekām.
Amonjaks ļoti labi šķīst ūdenī. Vienā litrā ūdens 20oC temperatūrā izšķīst aptuveni 700 litri amonjaka.
Iegūšana.
Laboratorijā amonjaku parasti iegūst karsējot amonija hlorīdu kopā ar kalcija hidroksīdu, kaut gan var izmantot jebkuru citu amonija sāli un jebkuru citu sārmu, skat. iegūšanas iekārtu attēlā: 2NH4Cl + Ca(OH)2 → to CaCl2 + 2H2O + NH3↑
Rūpniecībā amonjaku sintezē no skābekļa un ūdeņraža: N2+ 3H2 →2NH3 + Q…

Autora komentārsAtvērt
Atlants