Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 17.02.2010.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 5 vienības
Atsauces: Ir
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 1.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 2.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 3.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 4.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 5.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 6.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 7.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 8.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 9.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 10.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 11.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 12.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 13.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 14.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 15.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 16.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 17.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 18.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 19.
  • Referāts 'Valsts politika darba aizsardzībā', 20.
Darba fragmentsAizvērt

1. Nodarbinātā drošības un veselības aizsardzības prioritāte. Darba aizsardzības galvenais mērķis ir cilvēka veselības un drošības aizsardzība. Šajā principā valsts politika izpaužas izstrādātajos Ministru kabineta noteikumos, piemēram, Ministru kabineta 2001.gada 23.augusta noteikumi Nr.379 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība1”. Latvijas Valsts standartos, kuros ir noteikti paraugi, kuri nodrošina vienotas normas un minimālas prasības attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izpildei. Lokālie normatīvie akti tiek izdoti, lai regulētu darba tiesiskās attiecības konkrētā uzņēmumā vai iestādē, piemēram, darba kārtības noteikumi, dienesta instrukcijas, rīkojumi, u.t.t..
Šie normatīvie akti tiek izstrādāti, lai nodrošinātu darbinieku drošību darba vietā pēc iespējas augstākā līmenī. Latvijas likumdošana darba aizsardzības jomā ir vēl pilnveidojama, ņemot vērā gan cilvēces, gan zinātnes progresu.
1. Valsts, pašvaldību, darba devēju organizāciju un nodarbināto arodbiedrību sadarbība darba aizsardzības jautājumos. Lai valsts spētu īstenot šo principu, ir nepieciešama gan pašvaldības, gan sociālo partneru sadarbība. Valsts politikas darba aizsardzības efektīvākai īstenošanai 1991.gada 1.janvārī tika izveidota Nacionālā trīspusējās sadarbības padome.
Valsts ar šīs padomes izveidi vēlējās pušu sadarbību darba aizsardzības jomā padarīt efektīvāku un konkrētāku, kas, manuprāt, arī ir izdevies. Tiesa, ir jāatzīst, ka ne vienmēr pušu pārstāvji spēj vienoties par jautājumu un panākt efektīvu un racionālu rezultātu. Šīs nesaskaņas ir vērojamas tieši pēdējā laikā, jo Ministru kabineta viedoklis nesakrīt ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības un Latvijas darba devēju konfederācijas viedokli.
2. Darba aizsardzības jautājumu koordinēšana ar citiem ekonomiskiem un sociāliem jautājumiem. Valstij, īstenojot šo darba aizsardzības politikas principu, ir jāievēro, ka tas nevar būt pretrunā ar valsts kopējo politiku gan sociālā, gan ekonomiskā jomā. Lemjot kādu jautājumu šajā jomā, valdībai ir jānoskaidro to ministriju viedoklis, kuras tiks skartas, pieņemot šo normatīvo aktu vai politisko dokumentu.
Valsts, veidojot šādu darba aizsardzības politiku pašreizējā Latvijas situācijā, būtiski ietekmē darba aizsardzības kvalitāti darba vietās.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants