Manuprāt, Krusta kari vispirms bija varmācība, un tikai pēc tam – divu kultūru mijiedarbība. Šo karu īstenoja cilvēki, kuriem pirmajā vietā bija materiāli, politiski, ekonomiski un varaskāri mērķi, nevis ticība. Un šos mērķus viņi realizēja ļoti nežēlīgā veidā.
Salīdzinājumā ar to postu un haosu, kas radās, dodoties šajos karagājienos, nogalinot neskaitāmus cilvēkus un izlaupot, nodedzinot neskaitāmas pilsētas, Eiropas un arābu, grieķu kultūru saplūšana – iepazīšanās ar dažādajiem dzīvesveidiem, ar arābu un grieķu sasniegumiem utt. nav nekas. Šie abi aspekti, manuprāt, nav liekami vienādos svaru kausos. Krusta kari bija tikai un vienīgi varmācība vistiešākajā mērā.…
