4. Neatbilstoša pieeja cietušā tiesību loka noteikšanai, reglamentējot cietušā tiesību vispārīgos principus (KPL 97.p) un tā tiesības atsevišķās kriminālprocesa stadijās (KPL 98.-101.p).
Nevaram nepieminēt absurdo situāciju, kas šobrīd izveidojusies cietušā tiesību jomā – tiesības neliecināt pret sevi un saviem tuviniekiem iekļautas tikai pantā, kas reglamentē cietušā tiesības pirmās instances tiesā, bet nav iekļautas kā tiesības iztiesāšanā. Šādai pieejai nav nekāda objektīva pamatojuma. Būtu nepieciešams precizēt un savstarpēji saskaņot cietušā tiesību vispārīgos principus un konkrētas tiesības dažādās kriminālprocesa stadijās.
Nobeigumā vēlētos pieminēt vēl vienu aspektu, kas nav tieši regulēts KPL, respektīvi, KPL nav noteikts termiņš, cik ilgā laikā izskatāmi iesniegumi par kriminālprocesa uzsākšanu un cik ilgā laikā jāpieņem lēmums par personas atzīšanu par cietušo, līdz ar to tā tiesības tiek būtiski ierobežotas, jo, kamēr nav pieņemts lēmums par personas atzīšanu par cietušo, šī persona nevar izmantot kriminālprocesuālās tiesības. Likumā būtu konkrēti jānorāda, cik ilgā laikā būtu jāpieņem šāds lēmums, papildinot KPL 96.pantā un plašāk skaidrojot jēdzienu „savlaicīgi”.
…
