SECINĀJUMI
1. Latvijas sporta politiku regulē virkne normatīvo aktu, kas veidojas no ministru kabineta noteikumiem, likumiem, kas kopumā ir vairāk nekā 35 dažādi normatīvie akti, tomēr pats galvenais normatīvais akts ir sporta likums, kas arī ir jumta likums, tas nozīmē, ka faktiski visas būtiskās izmaiņas sporta politikā notiek ar attiecīgajiem grozījumiem šajā likumā.
2. Tieši sporta politikas notikumi ietekmē arī attiecīgo normatīvo aktu pielāgošanas vajadzības un to nozīmi no tiesiskā regulējuma aspektiem, piemēram, Pasaules Antidopinga aģentūras prasība Latvijai būtiski mainīt nacionālās politikas virzienu šajā jautājumā izveidojot atsevišķu biroju, kura darbībai attiecīgi pakārtojama virkne normatīvo aktu, t.sk. jaunu ministru kabineta noteikumu radīšana, kas vēl joprojām ir procesā.
3. Līdz ar to var secināt, ka sporta politika un attīstība Latvijā nav iedomājama bez attiecīga normatīvā regulējuma, kuram ir nemitīgi jāpielāgojas straujajām izmaiņām. Neskatoties uz to, ka liela daļa dažādu prasību un ieteikumu nāk no starptautiskajiem avotiem, kas pieprasa sakārtot jomu, nevis Latvijas un tās institūciju pašu iniciatīvas, tomēr kopumā, tas veicina attīstību un jomas sakārtošanu, kas nākotnes perspektīvās būs tikai pilnvērtīgāka, labāka un efektīvāka.
…
1. Latvijas sporta politiku regulē virkne normatīvo aktu, kas veidojas no ministru kabineta noteikumiem, likumiem, kas kopumā ir vairāk nekā 35 dažādi normatīvie akti, tomēr pats galvenais normatīvais akts ir sporta likums, kas arī ir jumta likums, tas nozīmē, ka faktiski visas būtiskās izmaiņas sporta politikā notiek ar attiecīgajiem grozījumiem šajā likumā. 2. Tieši sporta politikas notikumi ietekmē arī attiecīgo normatīvo aktu pielāgošanas vajadzības un to nozīmi no tiesiskā regulējuma aspektiem, piemēram, Pasaules Antidopinga aģentūras prasība Latvijai būtiski mainīt nacionālās politikas virzienu šajā jautājumā izveidojot atsevišķu biroju, kura darbībai attiecīgi pakārtojama
