Savā publikācijā gan internetā, gan grāmatā „Jauniešu valoda”, gan rakstu krājumā „Vārds un tā pētīšanas aspekti”, L. Tidriķe ir aprakstījusi dažādus pētījumus, kuri veikti ar mērķi noskaidrot, kā runā latviešu jaunatne. Arī A. Gaigala ir daudz pētījusi dažādus jauniešu valodas aspektus, taču savā rakstā „Vai un kāpēc jauniešiem cita valoda” viņa atsaucas uz L. Tidriķes un V. Ernstones izdoto grāmatu. Autoru domas ir ļoti līdzīgas, taču pamatojums mēdz būt mazliet atšķirīgs. Pētāmā problēmjautājuma atbilde ir skaidri izteikta abos darbos- jauniešu valodas izveide kopsummā vērtējama pozitīvi, tomēr ir svarīgi, ka jaunieši vairāk tiecas izmantot literāru valodu un mazāk slenga, svešvārdu. Lai arī jauniešu valoda turpinās attīstīties, ir jācer, ka mūsu latviešu valodu nepārņems pārlieku daudz svešvārdu. Jaunatnei ir gandrīz neiespējami runāt literārā valodā ikdienā, tomēr jātiecas izmantot pēc iespējas tīrāku un no nevajadzīgiem vārdiem brīvāku valodu.…
