Vai un kāpēc Šopenhauers ir uzlūkojamas par Nīčes skolotāju?
Frīdrihs Nīče pirmo reizi iegūstot Artūra Šopenhauera sējumu „ Pasaule kā griba un priekšstats, viņš jūtas kā apskurbis- viņš ir izlasījis, ka prāta, vēsturiskās jēgas un morāles būvētā pasaule nebūt nav īstā pasaule. Aiz tās vai zem tās brāzmo īstenā dzīve- griba.
Nīčem kļuva par lielu izaicinājumu Šopenhauera drūmais pasaules redzējums. Taču šajā laikā, kad Nīče iepazinās ar Šopenhauera filozofiju un uzskatiem par gribas noliegšanu, Nīčes termins „varas griba” parādās tikai vēlāk apspēlējot un eksperimentējot ar varas gribēšanu. Un jau pēc pieciem gadiem rakstītajā apcerē Nīče norāda, ka Šopenhauers ir viņam bijis ne tikai skolotājs, bet vispirms jau audzinātājs. Arturs Šopenhauers nu kļuva par Nīčes „vadoni”, ar tieši tādu ietekmi , kādu filozofs vēlējās, filozofam ir jābūt tādam , lai viņu varētu klausīt, taču tas nenozīmē, ka ir jāpiekrīt attiecīgajai mācībai visās detaļās. Viena no pamatidejām no kurām Nīče neatkāpās bija transcendējošas izziņas iespējamība, ko Šopenhauers apraksta , teikdams savu „nē” gribai.
…
