Darba strīdi: streiks un lokauts

Streiku likums dod definējumu:
Streiks — kolektīvā interešu strīda risināšanas veids, kas izpaužas tādējādi, ka uzņēmuma, nozares darbinieki vai darbinieku grupa brīvprātīgi pilnībā vai daļēji pārtrauc darbu nolūkā panākt prasību izpildi

Streiks ir darbinieku protesta akcija pret darba devēju par labākiem darba apstākļiem un nodarbinātības nosacījumiem, sevišķi par darba samaksas paaugstināšanu.

Streiku saprot kā kolektīvo brīvprātīgu īslaicīgu pilnīgu vai daļēju atteikšanos veikt darba pienākumus ar mērķi pasargāt darbinieka likumiskās intereses un tiesības, paaugstināt darba samaksu, saīsināt darba dienu, uzlabot darba nosacījumus u.t.t., izdarot darba devējam mantisko zaudējumu, bet nepārtraucot ar viņu darba tiesiskās attiecības.

Streiku likums nosaka, ka uzņēmuma, nozares darbiniekiem ir tiesības streikot, lai aizstāvētu savas ekonomiskās vai profesionālās intereses. Tiesības streikot kā galējs līdzeklis izmantojamas, ja nav panākta vienošanās un samierināšanās kolektīvajā interešu strīdā.

Streika veidi
Streiks “uzņēmuma okupācijas” veidā – kad streikotāji pastāvīgi, pilno darba laiku atrodas savās darba vietās;

“Mežonīgs” streiks – kad streiks tiek pasludināts piepeši, pēkšņi, attiecīgā arodbiedrība to neatbalsta un tas ir pretrunā ar darba līguma nosacījumiem;

Itāļu streiks – kad darbinieki atteicas atstāt savas darba vietas un turpina darbu, neskatoties uz vadības rīkojumu izbeigt darbu;
Neoficiālais streiks – kad streiks tiek uzsākts bez arodbiedrības atbalsta vai kas pārkāpj tiesas spriedumu;

Vispārējais streiks – kad streiks tiek uzsākts ar vairāku arodbiedrību uzaicinājumu daudzos dažādos uzņēmumos;

Oficiālais streiks – kad streiks tiek organizēts likumā noteiktā kārtībā ar arodbiedrību priekšgalā;

Brīdinājuma streiks – kad darbs tiek pārtraukts uz īslaicīgu laika periodu (piemēram, 2 stundas) un tas izteic darbinieku gatavību pāriet pie radikālākiem paņēmieniem, ja viņu prasības netiks izpildītas.…