Hēgelim bija taisnība – sabiedrības attīstība notiek caur galējībām. Cilvēki, noilgojušies pēc privātuma no ģimenes, pavisam no tās attālinās; noilgojušies pēc informācijas plūduma, to septiņkāršo; pēc pilnīgas pakļautības verdzībā vairs savus līderus neciena nemaz un tā tālāk. Līdzsvars visās dzīves jomās nāk ar laiku, un kā jau Hēgelis mums mācījis – tēze, saplūstot ar antitēzi, rada jaunu tēzi, jeb jaunu patiesību, kas atkal saplūdīs ar nākamo patiesības noliegumu un tādējādi tieksies tuvāk sabiedrības attīstības kalngalam – absolūtajam garam. …
