Dabiskais stāvoklis ir īpašs apzīmējums laikam, kad cilvēki uz zemes vadījās vienīgi pēc dabas likumiem un kad cilvēki sāka veidoties kopienās. Šī nodaļa būs veltīta Džona Loka un Žana Žaka Ruso idejām par cilvēka dabisko stāvokli.
Dž. Loks uzskata, ka izprast politiskās varas tiesības var tikai tad, kad zinām kāds cilvēks ir pēc dabas un to var uzzināt tikai zinot, kāds viņš ir absolūtā brīvībā.1 Autors ar to grib teikt, ka cilvēkam sabiedrībā ir uzliktas dažādas sociālas lomas, tāpat arī pakļauts dažādām ietekmēm un stereotipiem, kuri ikdienā ir pieņemti paši par sevi saprotami. Savu patieso dabu cilvēks parāda tikai tad, kad ir brīvs no visa jau iepriekš pieminētā un dzīvo saskaņā ar dabas likumiem.
Otro lietu, ko angļu filozofs izceļ ir cilvēka vienlīdzība. Viņš detalizēti paskaidro, ka vienlīdzība ir stāvoklis, kurā vara un pakļautība ir abpusēji līdzīga starp cilvēkiem, nevienam nav vairāk nekā otram, visiem ir vienādas spējas un iespējas.2 Šāds stāvoklis šķiet neiespējams, taču autors uzskata, ka tas ir svarīgs faktors, lai izzinātu cilvēku dabu. …
