-
Neatkarīgas valsts atjaunošana Latvijā
1. PSRS bija militarizēta valsts, kurā ar militāru spēku bija iekļautas daudzas nācijas. Lai izskatītos pēc "brīvprātīgas apvienošanās", PSRS republikām tika atstāta pašpārvalde, kuras kodols bija vēlētas Augstākās Padomes. Pašpārvaldes darbinieki atradās stingrā komunistiskās partijas aparāta kontrolē. Komunistisko partiju augstākās amatpersonas - pirmie sekretāri bija Maskavas valdībai uzticamas personas. Lielākā daļa astoņdesmito gadu Latvijas komunistiskās partijas sekretāru pat īsti neprata latviešu valodu. Aizbildinoties ar militāra iebrukuma draudiem no "naidīgajām Rietumvalstīm", gandrīz katrā pilsētā bija izvietotas karaspēka daļas. Visus karadienestam derīgos vīriešus jebkuru bridi varēja iesaukt armijā visdažādāko mērķu labad. Tikko apstākļu spiesta šī uzraudzība nedaudz atslāba, atjaunojās pakļauto nāciju centieni pēc brīvības.
2. Latvijā pastāvēja arī nacionālais jūgs. Latvija un pārējās Baltijas valstis bija visstingrāk kontrolētās okupētās zemes, jo tajās dzīvoja savulaik neatkarību izcīnījušās nācijas, kuras bija guvušas ievērojamus sasniegumus neatkarības gados. Nacionālais jūgs izpaudās kā visāda veida ierobežojumi latviešu valodas lietošanai praksē un uzraudzībā pār izglītības un kultūras iestādēm. Arī saimnieciskā politika apzināti tika veidota tā, lai Latvijā pēc iespējas vairāk ieceļotu krievu valodā runājošie cilvēki. Latviešu tauta sāka cīņu par izdzīvošanu. To varēja panākt, tikai atjaunojot valstisko neatkarību.…
M. Gorbačova jaunās politikas izveidošanas iemesli. 1. PSRS bija militarizēta valsts, kurā ar militāru spēku bija iekļautas daudzas nācijas. Lai izskatītos pēc "brīvprātīgas apvienošanās", PSRS republikām tika atstāta pašpārvalde, kuras kodols bija vēlētas Augstākās Padomes. Pašpārvaldes darbinieki atradās stingrā komunistiskās partijas aparāta kontrolē. Komunistisko partiju augstākās amatpersonas - pirmie sekretāri bija Maskavas valdībai uzticamas personas. Lielākā daļa astoņdesmito gadu Latvijas komunistiskās partijas sekretāru pat īsti neprata latviešu valodu. Aizbildinoties ar militāra iebrukuma draudiem no "naidīgajām Rietumvalstīm", gandrīz katrā pilsētā bija izvietotas karaspēka daļas. Visus karadienestam derīgos vīriešus jebkuru bridi varēja iesaukt armijā visdažādāko mērķu labad. Tikko apstākļu spiesta šī uzraudzība nedaudz atslāba, atjaunojās pakļauto nāciju centieni pēc brīvības. 2. Latvijā pastāvēja arī nacionālais jūgs. Latvija un pārējās Baltijas valstis bija visstingrāk kontrolētās okupētās zemes, jo tajās dzīvoja savulaik neatkarību izcīnījušās nācijas, kuras bija guvušas ievērojamus sasniegumus neatkarības gados. Nacionālais jūgs izpaudās kā visāda veida ierobežojumi latviešu valodas lietošanai praksē un uzraudzībā pār izglītības un kultūras iestādēm. Arī saimnieciskā politika apzināti tika veidota tā, lai Latvijā pēc iespējas vairāk ieceļotu krievu valodā runājošie cilvēki. Latviešu tauta sāka cīņu par izdzīvošanu. To varēja panākt, tikai atjaunojot valstisko neatkarību. 3. Padomju saimnieciskā politika bija iznīcinājusi privātīpašumu. Tika sludināta visu cilvēku vienlīdzība arī atalgojuma ziņā. Neatkarīgi no darba rezultātiem valsts uzņēmumos visi saņēma garantēto samaksu. Nebija iespējams ar labāku darbu nopelnīt vairāk. Materiālā neieinteresētība sekmēja bezatbildību, nolaidību un nevērīgu attieksmi pret darbu. Šāda saimniekošana noveda PSRS pie ekonomiskās krīzes. Sāka trūkt plaša patēriņa un pārtikas preces. Ne rūpniecība, ne lauksaimniecība nespēja apmierināt iedzīvotāju pieprasījumu. Padomju valdība bija spiesta ieviest pat talonus uz atsevišķām pārtikas precēm.
