Volkswagen brenda rašanās ir visai interesants sākums. Ādolfs Hitlers vēlējās dot vācu tautām mazu, lētu, izturīgu un praktisku četrvietīgu auto –tautas mašīnu, ko burtiskā tulkojumā arī nozīmē Volkswagen. Tomēr sākotnējais nosaukums bija mazliet savādāks – KdF Wagen. Jaunais auto bija bija ļoti radikāls inženiertehniskā ziņā, arī viss cits tajā bija neordinārs – ārējais veidols, mašīnas aizmugurē novietotais ar gaisu dzesināmais dzinējs, dzinēja īpatnējā klaboņa, gatavība traukties ar ātrumu 100 km/h pa jaunajiem Autobahnen, kas tikko kā bija izbūvēti pa visu Vāciju, un pat tā nosaukums. Kraft durch Freude (burtiski – ‘’Spēks no prieka’’) – tā saucās Vācu Darba frontes apakšorganizācija, kas sponsorēja jaunā auto ražošanu.
Sākums Volkswagen bija visai grūts, bet, tomēr tad, kad beidzot bija galā tā pilveide un tas ienāca tirgū, auto bija tapis par izcilāko savas klases ražojumu pasaulē. Tas bija nevainojami konstruēts, praktiski nesabojājams un nodrošināts ar lielisku apkopi. Šīs izcilās kvalitātes ļāva folksvāgenam kompensēt gan baiso vēsturi, gan neveiksmīgās asociācijas, kuras raisīja tā visai gūri izrunājamais un diezgan nelāgi skanošais vārds. Desmit gados (1948-1958) folksvāgens bija iekarojis sev pasaules populārākā automobiļa statusu. Tas bija neapšaubāmi populārākais no rietumvācu autoindustrijas ražojumiem. Eiropā kopumā folksvāgeni sākotnēji tika uztverti vienkārši kā uzticami, lēti, praktiski transportlīdzekļi.
Folksvāgenam bija laimējies ar kādu īpašību, par kuru tā konstruktoriem un ražotājiem nebija ne jausmas. Tam piemita šarms.…
