| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Piemērojamā likuma noteikšana, pārrobežu satiksmes negadījumos | 5 |
| 2. | Lex loci damni un Lex loci delicti commissi, Roma II Regulas ietvaros | 7 |
| 3. | Produktatbildība, Roma II Regulas ietvaros | 10 |
| 4. | Produktatbildība, Roma I Regulas ietvaros | 15 |
| 5. | Produkta atbildības direktīvas ietekme un Eiropas deliktu tiesību principi | 16 |
| Secinājumi | 18 | |
| Izmantotā literatūra | 20 |
Galvenā atšķirība starp to vai ir piemērojam Eiropas Parlamenta un Padomes regula par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām, jeb Roma I (turpmāk tekstā-Roma I) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr.864/2007 par tiesību aktiem, kas piemērojami ārpuslīgumiskajām saistībām, jeb Roma II (turpmāk tekstā - Roma II) slēpjas šajās regulās nostiprinātā mērķa ietvaros, kas arī nosaka, kurā situācijā un iestājoties kādiem priekšnoteikumiem piemērojama Roma I Regula, un kurā Roma II Regula.
Roma I Regula ietver no līgumiskajām attiecībām izrietošus precedentus, Roma II Regula ietver no ārpus līgumiskajām attiecībām izrietošus precedentus, kas iekļauj no neatļautas darbības, netaisnas iedzīvošanās, negotiorum gestio vai culpa in contrahendo izrietošas attiecības.
Pamatprincips, kas atšķir konceptus, kas ietverti Roma I un Roma II Regulās ir sekojošs. Uzsvars galvenokārt likts uz to, ka līgumiskajās attiecībās, klasiskajā modelī, puses var izvēlēties otru pusi ar ko slēgt līgumu un šī izvēle ir brīvprātīga. Protams, praksē pastāv arī noteikti izņēmumi no šādas izvēles brīvības, piemēram, īpašuma pirmpirkuma tiesību gadījumos, kuras izlieto valsts, vai publiskā iepirkuma gadījumos, kad arī līguma slēgšanas brīvība kā viena no privāttiesību fundamentālajām pamatnostādnēm tiek ietekmēta un ierobežota. …
Pārrobežu satiksmes negadījumi sastāda vairāk kā vienu procentu no visiem satiksmes negadījumiem. Studiju darbā tiks aplūkoti risinājumi, kas piemērojami nosakot piemērojamo likumu pārrobežu satiksmes negadījuma gadījumā. Pārrobežu satiksmes negadījums no parasta satiksmes negadījuma atšķiras ar to, ka ir iesaistīts ārvalsts elements. Tuvāk darbā tiks aplūkots tieši gadījums, kad satiksmes negadījuma cēlonis ir produkta defekts. Tiks aplūkotas situācijas, kurās iesaistītās personas nav un nespēj vienoties par piemērojamo likumu strīdam un kurās cietušais ir patērētājs, taču uzsvērta tiks arī atšķirība, kad cietušais ir līdzvērtīga puse. Studiju darba mērķis ir piedāvāt, atkarībā no faktiskās situācijas un iespējām, risinājumus, kurus var potenciāli izmantot, lai nonāktu pie piemērojamā likuma noteikšanas strīdam pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Temata izvēle ir pamatojama ar to, ka pārrobežu satiksmes negadījumu skaits ir krasi palielinājies, it īpaši pēc Šengenas līguma noslēgšanas, jo Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros ceļošana ir maksimāli atvieglota. Studiju darbs tiks izstrādāts analizējot Eiropas Savienības tiesību aktus, kā arī palīgavotus, piemēram, Eiropas deliktu tiesību principus un dažādu autoru viedokļus par pastāvošo regulējumu.
