1.Cinobrs.
Aurēlija bija visiem sveša. Viņai bija melni mati un sāti svārki, trausli, spītīgi locekļi. Bez Markusa ( viņas brāļa) viņas dzīvība bija tikai smilšu grauds.
Gaja bija tērpusies dzeltenos, strēmeļainos svārkos. Pēc vannas viņas slapjie, palsie mati nokarājās pār kaparzeltīto seju kā jūras zāles lokainos, neatmudžināmos vijumos. Gajai patika no rīta agri vienai, kailai uz jūru peldēties :„Turpat četrdesmit gadus vecā sieviete skrēja kā kalna kaza – mati plīvoja, krūtis drebēja un viņa kā pārkarsusi mīļākā metās jūras skāvienos ar skaļu , vienmēr zvērisku kliedzienu.” Gaja bija smaidoša un, kad viņa smaidīja, viņai kā sīkas zvaigznītes iemetās acu stūrīšos. Šī darba tēma ir ģimenes attiecības svešinieka klātbūtnē. Zvejnieks Alberts brauc jūrā un izglābj meiteni vārdā Aurēlija, kura nāk no ārzemēm. Aurēlija cenšoties pielāgoties ģimenei, mainot tās dzīvi.
Vai cilvēks spēj uzņemt svešinieku ģimenē un sadzīvot ar viņu? Šī grāmata pierādīja to, ka cilvēks spēj pielāgoties svešiniekam, bojājot ģimenes attiecības. Līdz pat Tēvs spējīgs pacelt roku pret savu miesīgu dēlu.
Darba vēstījuma virziens ir reālisms, jo darba vide tiek attēlota kā reāla vide, laiks tiek attēloti hronoloģiskā secība un tēli tiek attēloti kā reālas būtnes nevis kā pārdabiskas būtnes.
Šajā darba daļā vēstītājs 3. persona, kura zina vairāk nekā tēli.
Vēstījums sastāv no stāstījuma un tēla runas. Šajā darba daļā dominē stāstījums, kas aprakstīja tēla izjūtas un apkārtējo vidi, taču tēla runu veidoja gan monologs, gan dialogs.
…
